5.5.07

Francijas pavasaris

Krievijas īstenotā politika Eiropā ir sevi izsmēlusi - pēdējais piliens visticamāk būs prezidenta vēlēšanu otrā kārta Francijā, kurās visticamāk vinnēs Nikolā Sarkozī.

Sarkozī paziņojumi neko labu nevēsta. Jau paspējis paziņot, ka labāk draudzēties viņam patiktu ar ASV nevis ar Krieviju, viņš turklāt ir pamanījies pamatīgi nokritizēt Krievijas īstenoto politiku Čečenijā.

Segolena Rojāla ir iespējusi mazliet mazāk: bija kritisks paziņojums par Bušu un vēl virkne neskaidru paziņojumu par vēlmi valdīt pār pasauli trīs sieviešu kompānijā, kurā ietilptu viņa pati, Vācijas kanclere Merkele un ASV senatore Klintone, kura arī grib būt savas valsts prezidente.

Krievijai nebūs nekāda labuma jebkura kandidāta uzvaras gadījumā. Līdz ar Merkeli arī Vācija no Krievijas ir novērsusies, Klintonei (ja nu pēkšņi ievēlēs) arī būs citas rūpes kā ņemties ar Krieviju.

LR arī gandrīz nekāda labuma nebūs. Francijai pēc visām tās iekšpolitiskajām peripētijām ar uzvilktiem imigrantiem ir jāuzprišina noputējušais mundieris, pirmkārt Eiropas lielvalstu acīs, bet mēs esam pārāk tālu un pārāk mazi, lai par to uztrauktos.

Vienīgais labums, ko varētu mokoši izvilkt ir ļauns prieciņš par to, ka vēl kaut kur Krieviju tagad nemīlēs. Tāds normāls un parasts ieguvums Latvijas sabiedrībai - klusi papriecāties par to, ka citiem neiet.

Nav komentāru: